PCTVL rīcības programma
- Pamatnostādnes
1.1. PCTVL partijas mērķis – demokrātiska un multikulturāla Latvijas Republika. Mēs iestājamies par stabilu Latvijas attīstību vienotas 21. gadsimta Eiropas sastāvā, kas vērsta uz ikviena valsts iedzīvotāja labklājību, kā arī pilsonisko, sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanu.
PCTVL ir cilvēka pašcieņas partija. Valstij ir jācienā katra cilvēka pašcieņa, jāgarantē neiejaukšanās privātajā dzīvē, jānodrošina valsts iedzīvotājiem tiesības saņemt un izplatīt objektīvu informāciju, kura būtu pietiekama apzinātu lēmumu pieņemšanai, gan izdarot politisko izvēli, gan risinot ekonomiskos, sociālos, kultūras un izglītības jautājumus. Valstij ir pienākums nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju grupu etniskās un kultūras identitātes saglabāšanu.
PCTVL ir par sabiedrības konsolidāciju, balstoties uz solidaritāti un savstarpēju cieņu. Latvijas sabiedrībai ir jāatbrīvojas no vēsturisko aizvainojumu kultivēšanas, jāatsakās no aizdomīguma un neiecietības attiecība pret citas etniskās izcelsmes vai rases cilvēkiem. Katram cilvēkam, ņemot vērā viņa derīgumu sabiedrībai, morālās īpašības un spējas, jābūt iespējai iegūt sabiedrības atzinību. Latvijas sabiedrībai ir jābūt spējīgai iekļaut sevī un aktīvi integrēt visus savus locekļus, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, bezdarbniekiem un citām sociāli neaizsargātām iedzīvotāju kategorijām.
PCTVL ir par pilsoniskās sabiedrības lomas paaugstināšanu. Valstij nepieciešams daļu no savām funkcijām deleģēt pilsoniskās sabiedrības institūcijām, tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem, reliģiskajām organizācijām.
PCTVL izdara izvēli par labu pasaules civilizācijas garīgajām vērtībām, kuras iziet ārpus patērētāju sabiedrības primitīvo orientieru ietvariem.
Partija ir par saudzīgu attieksmi pret dabu un par dabas resursu taupīgu izmantošanu.
1.2. Cilvēka tiesības nevar nodrošināt, ja valsts neatsakās no etniskās dominēšanas politikas. PCTVL uzskata: ir pienācis laiks atzīt faktu, ka Latvijā pastāv divas kopienas – latviešu vairākuma un krievvalodīgā mazākuma kopiena.
Divu kopienu pastāvēšana Latvijas valstī nav ne pozitīva, ne negatīva parādība, bet gan objektīva realitāte. Atzīstot divu kopienu pastāvēšanas faktu, visai sabiedrībai nepieciešams pielikt pūles, lai harmonizētu attiecības starp latviešu vairākumu un krievvalodīgo kopienu.
Latvijas ideālais tēls ir atspoguļots mūsu partijas nosaukumā: “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Mūsu mērķis – konsolidēt politisko Latvijas nāciju, kas iekļauj sevī abas kopienas un visas etniskās minoritātes, nenodarot pāri to valodām un saudzīgi izturoties pret to kultūras mantojumu.
1.3. PCTVL uzņemas aizstāvēt plašu iedzīvotāju slāņu sociālās, ekonomiskās un kultūras intereses, nešķirojot cilvēkus pēc tautības un lingvistiskās piederības, kaut gan, pirmām kārtām, partija balstās uz krievvalodīgās kopienas atbalstu, kura objektīvi ir kļuvusi par pretošanās bāzi jebkurai diskriminācijai.
Īpašu uzmanību PCTVL velta visu to sabiedrisko institūciju sadarbībai, kas iestājas pret diskrimināciju, par sabiedrisko izlīgumu. Par saviem dabiskajiem sabiedrotajiem partija uzskata nacionālo kultūru biedrības, cilvēktiesības aizstāvošās un citas sabiedriskās organizācijas, kā arī arodbiedrības.
1.4. PCTVL gatavība un prasme darboties ar parlamentārām metodēm, iestāties valdošajās koalīcijās nacionālajā un vietēja līmenī, piedalīties Eiropas līmeņa vēlēšanās, uzturēt partnerattiecības ar citām Latvijas un ārvalstu partijām nenozīmē, ka mēs noliedzam demokrātijas deficītu valstī. PCTVL pieprasa atjaunot vispārējās vēlēšanu tiesības un likvidēt masu bezpilsonību.
Partijas taktika ierobežoto vēlēšanu tiesību apstākļos ir šāda:
– tiešas darbības masu akciju organizēšana;
– tiesiskā palīdzība iedzīvotājiem;
-vēršanās iekšzemes un starptautiskajās tiesu instancēs;
– pasaules sabiedrības uzmanības pievēršana valsts krievu lingvistiskās kopienas diskriminācijai.
- Ekonomiskā politika
2.1. Ekonomikā PCTVL pozicionē sevi kā veselā saprāta partija. Tiesības uz privātīpašumu, uz patstāvīgu saimniecisko darbību ir viena no cilvēka pamattiesībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības veidošanās garants. Tiesībām uz īpašumu un uzņēmējdarbībai jābūt droši aizsargātām no valsts puses.
PCTVL uzskata, ka valsts var kompensēt un tai ir jākompensē tirgus mehānismu nepilnības un tas jādara, valstij aktīvi piedaloties ekonomiskās augšupejas apstākļu veidošanā. Mēs esam par saprātīgu tirgus regulēšanu plašu iedzīvotāju slāņu interesēs. Valstij ir jāuztur dinamisks līdzsvars starp stabilas ekonomiskās attīstības prioritātēm, sociālo taisnīgumu, vides aizsardzību un atbildību nākamo paaudžu priekšā.
Partija iestājas par:
– ekonomikas regulēšanu, pārsvarā ar nodokļu politikas palīdzību, ar investīcijām infrastruktūrā, enerģētikā un inovāciju tehnoloģijās, tranzīta un tūrisma attīstībā;
– valsts lomas palielināšanu darba resursu kvalitātes uzlabošanā, darba aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jomās.
2.2. PCTVL ir par dabisko monopolu un svarīgāko infrastruktūras elementu saglabāšanu valsts un municipālajā īpašumā.
Visos pārejos gadījumos jautājumi par valsts un municipālā īpašuma, tajā skaitā kapitāla daļu un akciju, pārdošanu un pavairošanu jārisina pragmatiski, balstoties uz rentabilitātes un konkurētspējas apsvērumiem.
2.3. PCTVL iestājas par Latvijas eksportētāju atbalstu no valsts puses, par pasākumu, kas veicinātu Latvijas preču konkurētspējas pieaugumu pasaules tirgū, izstrādi, par palīdzību uzņēmējiem inovāciju tehnoloģiju ieviešanā. Valstij jāatbild par attiecīgā personāla savlaicīgu sagatavošanu.
Nepieciešams izstrādāt un ieviest valsts inovāciju atbalsta programmu, stimulēt privātā kapitāla pieplūdi šajā sfērā, nepieciešamības gadījumā ieguldot budžeta līdzekļus tādās jomās kā augsto tehnoloģiju izstrāde un jaunu produktu ieviešana.
Valstij ir jāpiemēro nodokļu atvieglojumi, lai atbalstītu inovācijas un kļūtu par aktīvu partneri ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību.
2.4. Valsts politikai attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmējdarbību ir jāiekļauj sevī šādi principi:
– valsts un municipālo pasūtījumu sadales un privatizējamā īpašuma iegādes sistēmai jābūt caurskatāmai;
– jāuzstāda zemu “slieksni” valsts pasūtījuma apmēram, kas tiek izvietots uz konkursa pamata;
– jānodrošina valsts garantijas inovāciju projektu kreditēšanai;
– jāattīsta dažādas sīko ražotāju kooperācijas formas;
– preču ražotāju un pakalpojumu piegādātāju asociācijām ir jāpiedalās to likumu un valdības lēmumu izstrādē, kas attiecas tieši uz viņiem;
– jāsakārto valsts palīdzība to biznesa projektu izstrādē, kuri paredz līdzekļu piesaisti no Eiropas fondiem un Latvijas preču virzību ārējā tirgū;
– jāvienkāršo uzņēmumu obligātās atskaites, tai skaitā grāmatvedības atskaites, diferencējot tās atkarībā no uzņēmuma lieluma;
– jāpaātrina būvdarbu saskaņošanas procedūras;
– saimnieciskajā darbībā ir plaši jāievieš elektroniskā vadībā;
– jāpanāk maksimāli objektīva, ātra un visiem pieejama saimniecisko strīdu izskatīšana tiesās;
– jāatceļ ierobežojumi zemes iegādei Latvijas nepilsoņiem.
2.5. PCTVL uzskata, ka ir nepieciešams panākt “ēnu” ekonomikas legalizāciju, nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un investīciju piesaisti ražošanai, pazeminot nodokļu likmes.
2.5.1. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli:
– līdz 10% pazemināt nodokļa likmi uzņēmumiem, kuri izmanto inovāciju tehnoloģijas, kā arī lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ražo ekoloģiski tīrus pārtikas produktus;
– neaplikt ar nodokli ienākuma daļu, kas tiek investēta ražošanas attīstībā Latvijas teritorijā;
– noteikt mazajiem uzņēmumiem atlaidi 30% apmērā no aprēķinātās nodokļu summas;
– uzņēmumiem, kas tiek izveidoti depresīvajos reģionos (kur bezdarba līmenis ir augstāks, nekā vidēji valstī) un kuros ne mazāk par 50% darbinieku dzīvo uzņēmuma atrašanās vietā, piešķirt atlaidi 100% apjomā no nodokļa, kas tika izmaksāts šo uzņēmumu darbības pirmajos trīs gados;
– attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem atcelt praksi, kad tiek iekasēti avansa maksājumi uz nākotnē paredzamo ienākumu nodokļa rēķina.
2.5.2. Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli: piemērot minimālo vai nulles nodokļa likmi pirmās nepieciešamības precēm un iedzīvotājiem sniegtajiem bāzes pakalpojumiem
2.5.3. Attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli:
– triju gadu laikā pakāpeniski pazemināt nodokļa likmi līdz 15% un pilnība pārskaitīt to pašvaldību budžetā;
– vecuma un invaliditātes pensijām noteikt ar nodokli neapliekamo minimumu divu minimālo algu līmenī;
Iekļaut ar nodokli neapliekamo attaisnoto izdevumu sarakstā:
– norēķinus par hipotekāro kredītu, kas tiek veikti, pirmo reizi iegādājoties mājokli par summu līdz 100 000 latu;
– starpību norēķinos par mājokļa īri denacionalizētajā namā salīdzinājumā ar pašvaldību noteikto vidējo īres maksu;
– īres maksu studentiem, kuri atbraukuši mācīties no citam pilsētām.
2.5.4. Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām:
– attiecībās starp darba devēju un darba ņēmēju noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu progresīvo skalu: darba ņēmēja iemaksu daļa samazinās no 9%, ja viņa alga līdzinās četrām minimālajām algām, līdz 0%, ja viņa alga ir minimālā;
– iekļaut obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu daļā, kuru sedz darba devējs, darba ņēmēja medicīniskās aprūpes apdrošināšanu, nosakot obligāto apdrošinājuma minimumu.
2.5.5. Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un nodevām par darījumiem ar nekustamo īpašumu:
– neaplikt ar nodokli dzīvojamās telpas, kuru kadastrālā vērtība ir zemāka par 50 000 latiem;
– citiem nekustamā īpašuma objektiem, kuru kadastrālā vērtība ir zemāka par 50 000 latiem, pazemināt nodokli līdz 0,5% no to kadastrālās vērtības;
– divas reizes samazināt nodevas apmēru mājokļa iegādei paša vajadzībām, ja tās vērtība nepārsniedz 100 000 latus.
– atcelt nodevas “griestus”;
– ieviest progresīvo nodevas likmi,
2.6. PCTVL ir par to, lai tiktu atcelti visi ideoloģisko apsvērumu diktētie ierobežojumi, kas traucē attīstīt valstij vitāli svarīgas sfēras – tūrismu un tranzītu, kā arī traucē Latvijas biznesam ieiet Austrumu tirgū. Partija ir par vīzu režīma vienkāršošanu tūristiem no tām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.
PCTVL ir gatava uzņemties diplomātiskos centienus, lai normalizētu attiecības starp Latviju un austrumu kaimiņiem, ar mērķi nostiprināt savstarpēji izdevīgus ekonomiskos sakarus.
2.7. PCTVL ir par līdztiesīgu tirgus dalībnieku brīvu konkurenci, par antimonopola likumdošanas ievērošanu un pilnveidošanu.
2.8. PCTVL ir par Latvijas dalību vienota Eirāzijas enerģētiskā tīkla izveidošanā, pret politiskās konjunktūras diktēto, dārgo aizstājēju izmantošanu importētajiem energoresursiem. Tajā pat laikā partija uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt enerģijas avotu diversifikācijas un enerģijas taupības valsts programmas, ņemot vērā neizbēgamo cenu pieaugumu uz neatjaunojamiem energoresursiem.
PCTVL iestājas par nacionālās programmas izstrādi vietējo energoresursu izmantošanai.
2.9. PCTVL uzskata, ka ir jāsaglabā speciālais budžets autoceļu uzturēšanai un attiecīgajā fondā ir jānovirza ne mazāk par 80% no akcīzes nodokļa degvielai.
Partija ir pret dzelzceļa infrastruktūras privatizāciju, bet – par privātā kapitāla pielaišanu pārvadājumu tirgum.
PCTVL ir par:
– pasažieru transporta dotēšanu no valsts un pašvaldību budžeta;
– sociāli nepieciešamu pasažieru maršrutu (it īpaši lauku rajonos) saglabāšanu un atjaunošanu;
– ES investīciju piesaisti staciju saimniecību atjaunošanai un Eiropas nozīmes tranzīta maģistrāļu celtniecībai;
– lidostas „Rīga” izmantošanu transeirāzijas lidojumiem;
– reģionālo lidostu attīstību Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.
2.10. Partija – par saudzīgu izturēšanos pret dabu un taupīgu dabas resursu izmantošanu, par plašu iedzīvotāju slāņu iesaisti apkārtējās vides aizsardzības jautājumu risināšanā, t.s. rīkojot aptaujas un referendumus, kuros ir tiesības piedalīties visiem iedzīvotājiem.
PCTVL iestājas pret bīstamo atkritumu ievešanu no ārzemēm, pret to glabāšanu un pārstrādi.
PCTVL ir par to, lai tiktu pārtraukta upju ekosistēmu graujošā mazo hidroelektrostaciju celtniecībā
PCTVL iestājas par dabas rezervātu un aizsargājamo teritoriju saglabāšanu, par ekoloģisko normatīvu ievērošanu jaunbūvju celtniecībā un stingru atbildību par to pārkāpšanu, līdz pat licences anulēšanai un būvju nojaukšanai.
PCTVL ir par lielpilsētu ūdensapgādes kvalitātes un drošības garantiju paaugstināšanu, par pāreju pārsvarā uz pazemes ūdensapgādes avotiem.
PCTVL ir par to, lai tiktu pārtraukta barbariskā Latvijas mežu, kā arī apdzīvotās vietās esošo koku izciršana, iestājas par to, lai sekmētu pilnīgu koksnes pārstrādi uz vietas, par šī dabas resursa atjaunošanu, līdzsvarojot mežu izciršanu ar mežu stādīšanu.
PCTVL ir par dabas katastrofu un tehnogēno avāriju seku likvidēšanas dienestu nodrošināšanu ar ES dalībvalsts cienīgu aprīkojumu.
2.11. Lauksaimniecības ražošanas jomā PCTVL iestājas:
– par to, lai Latvijas zemniekiem tiktu nodrošināti tādi ekonomiskie apstākļi, kādos strādā zemnieki vecajās ES dalībvalstīs;
– par palīdzību zemnieku saimniecībām pieteikumu un atskaišu noformēšanā, kas ir saistītas ar ES finansējuma saņemšanu;
– par lauku ražotāju kooperācijas atbalstu no valsts puses;
– par palīdzību lauksaimniecības produkcijas realizācijā iekšzemes un ārējā tirgū;
– par vietējo ekoloģiski tīras lauksaimniecības produkcijas ražotāju dotēšanu;
– par aizliegumu lietot ģenētiski modificētos pārtikas produktus.
- Sociālā politika
3.1. Valstij ir pienākums sniegt efektīvu atbalstu tām iedzīvotāju kategorijām, kuras objektīvi ir visvairāk apdraudētas – bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, personām, kas slimības rezultātā īslaicīgi ir kļuvuši darba nespējīgi, bezdarbniekiem un bezpajumtniekiem.
PCTVL – par konstitucionāla rakstura piešķiršanu sociālajām garantijām, par valsts sociālās palīdzības sistēmas reformu, kas tiktu saskaņota ar demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas reālajām prasībām.
Sociālo pabalstu un pensiju apmēriem, atvieglojumu sistēmai ir jānodrošina cilvēka cienīgs uztura, mājokļa, medicīniskās palīdzības līmenis, kas atbilstu ES apstākļiem.
Sociālo garantiju sistēmai, kas ietver sevī darba algas un darba aizsardzības kvalitatīvu uzlabošanos, būtu jāapstādina Latvijas iedzīvotāju ekonomiskā emigrācija.
3.2. PCTVL uzskata, ka preču un pakalpojumu cenu līmeņa izlīdzināšanās Eiropas Savienības ietvaros ir dabisks un neatgriezenisks process.
Tajā pat laikā ir nepieciešams veikt stingrus pasākumus, lai samazinātu inflāciju, kā arī nodrošinātu mazturīgo iedzīvotāju slāņu sociālo aizsardzību.
3.2.1. Lai samazinātu inflācijas tempus, nepieciešams:
– pazemināt PVN likmes komunālajiem pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības precēm;
– izmantot Latvijā preces no NVS valstīm, kas ir sertificētas ražotājvalstīs, tai skaitā medikamentus;
– normalizēt ekonomiskās attiecības ar valstīm –
enerģijas resursu un izejvielu piegādātājām;
– samazināt budžeta izdevumus, tajā skaitā:
– minimizēt militāros izdevumus
– atlikt ambiciozu ārpolitisku projektu realizēšanu;
– nepieļaut valsts un pašvaldību ierēdņu (pirmām kārtām, vadošā sastāva) algu un prēmiju pieauguma tempu palielināšanos, kas pārsniegtu vidējās algas pieauguma tempus valstī;
– pārtraukt valsts finansēšanu dārgiem projektu, ja tie nesniedz būtisku ekonomisko un sociālo efektu.
3.2.2. PCTVL iestājas par ikgadēju minimālās algas un ar ienākuma nodokli neapliekamā minimuma pārrēķināšanu un to noteikšanu iztikas minimuma līmenī. Iztikas minimuma aprēķināšanas metodika ir jāpārskata saskaņā ar mūsdienu standartiem un jāapstiprina ar likumu. Minimālās pensijas apmērs ir jāpalielina līdz iztikas minimuma līmenim, bet sociālie pabalsti katru gadu jāindeksē, balstoties uz iztikas minimuma līmeni.
3.2.3. Eiro paātrināta ieviešana nav prioritāte, kuras dēļ var upurēt neatliekamas sociālās programmas. PCTVL pieļauj iespēju, ka budžeta deficīts varētu pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta un ka eiro ieviešana tiktu atlikta Latvijas ekonomikas attīstības interesēs un sabiedrības sociālās stabilitātes uzturēšanai.
3.3. Partija PCTVL uzskata, ka ir jāizstrādā efektīva valsts sistēma dzimstības stimulēšanai un palīdzībai ģimenēm ar bērniem.
Aktīvai demogrāfiskajai politikai ir jāietver šādi pasākumi:
– jāveido sabiedrībā, sevišķi jauniešu vidū, pozitīva attieksme pret likumīgu laulību, daudzbērnu ģimeni, optimāla vecuma izvēli bērnu dzemdēšanai;
– jāizmanto bezmaksas sertifikāti to medicīnas darbinieku premēšanai, kas veic grūtnieču medicīnisko novērošanu, palīdzību dzemdību laikā, ieskaitot arī dzemdību medikamentozo anestēziju un pēcdzemdību kopšanu;
– valstij ir jāapmaksā izdevumi, kas saistīti ar sievietes reproduktīvās veselības atjaunošanu un mākslīgās apaugļošanas pielietošanu;
– pabalstu bērna kopšanai apmērs pirmajā dzīves gadā nedrīkst būt zemāks par pusotru iztikas minimumu, otrajā dzīves gadā – par iztikas minimumu;
– valsts pabalstam ģimenei ir jāsedz visi minimālie izdevumus, kas ir saistīti ar apģērba un mācību līdzekļu iegādi bērnam;
– jāattīsta pirmskolas iestāžu sistēmu līdz pilnīgas pieprasījuma pēc šādām iestādēm apmierināšanai;
– efektīvi bērnu veselības aizsardzības pasākumi pirmsskolas iestādēs un skolās;
– par trim gadiem ir jāsamazina pensijas vecums divu bērnu mātēm, par pieciem gadiem – triju un vairāku bērnu mātēm;
– bērnu invalīdu kopšanas pabalsti ir jānosaka iztikas minimuma līmenī;
– jāveic sociāli nelabvēlīgo ģimeņu, bērnu bezpajumtnieku un bērnu, kuri neapmeklē skolu, uzskaites optimizācija un individuālais darbs ar viņiem;
– jāattīsta un pilnvērtīgi jāfinansē bāreņu adopcijas process no Latvijas iedzīvotāju puses, jāatbalsta ģimeņu bērnunami;
– jānodrošina bijušie bērnunamu audzēkņi ar reālu iespēju turpināt mācības, ar dzīvojamo platību, darbu, bezmaksas juridisko un psiholoģisko palīdzību;
– jāveic efektīvi pasākumi, kas ļautu novērst tirdzniecību ar bērniem, to seksuālo izmantošanu, vardarbību ģimenē.
3.4. Valstij jākoordinē pašvaldību centieni izveidot labvēlīgu sociālo vidi bērnu un jauniešu attīstībai, iekļaujot šajos pasākumos arī nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanu, īpaši dzīves vietās. Ikvienam bērnam jābūt pieejamām bezmaksas nodarbībām pulciņos, pašvaldību dotētiem jauniešu interešu klubiem un sporta sekcijām.
Valsts politikai attiecībā uz jaunatni jāparedz:
– speciāli pasākumi nodarbinātības nodrošināšanai, t. s. arī skolēnu un studentu brīvdienu laikā;
– jauno ģimeņu morālais un materiālais atbalsts, īpaši dzīvokļa jautājuma risināšanā;
– veidi, kā sekmēt jauno cilvēku centienus pašiem izveidot savas organizācijas, kā arī jauniešu organizāciju reālu iesaisti sabiedrisko problēmu apspriešanā un risināšanā;
– efektīvi pasākumi, lai novērstu jauniešu noziedzības, prostitūcijas, narkotiskās un citu atkarības veidu izplatīšanos.
Būtu jāpanāk reāla dzimumu līdztiesība nodarbinātības, mācību, karjeras un sabiedriskās darbības sfērās, un valsts līmenī ir jānodarbojas ar šī procesa monitoringu.
3.5. Pensiju likumdošanas pamatā jābūt vienādai attieksmei pret visiem pensionāriem, neatkarīgi no laika, kad aiziets pensijā, pilsonības un pensijas stāža uzkrāšanas vietas.
PCTVL iestājas pret pensijas vecuma paaugstināšanu, par tiesībām saglabāt iespēju priekšlaicīgi aiziet pensijā personām, kurām ir liels darba stāžs, veselībai kaitīgo un bīstamo profesiju darbiniekiem (policistiem, ugunsdzēsējiem u. tml.), daudzbērnu mātēm un personām, kuras audzina invalīdus.
PCTVL – par pārejas perioda netaisnību pārvarēšanu pensiju likumdošanas jomā un par minimālā pensijas apmēra paaugstināšanu līdz iztikas minimumam.
Piecus gadus pirms pensijas vecuma iestāšanās darbiniekiem ir jābūt reālām garantijām pret atlaišanu no darba.
PCTVL pieprasa atcelt uz mūžu sakropļoto invalīdu atkārtoto atestāciju un saglabāt atvieglojumus invalīdiem arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
3.6. PCTVL – par efektīvu nacionālo plānu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.
Garantētais minimālā ienākuma apmērs, uz kura pamata aprēķina pašvaldību izmaksāto pabalstu summas, ir jānosaka līmenī, kas nav mazāks par ½ no iztikas minimuma. Nabadzīgāko pašvaldību izdevumi pabalstu izmaksāšanai daļēji jāsedz no valsts budžeta.
PCTVL iestājas par:
– sociālo pakalpojumu sistēmas un sociālo pakalpojumu saraksta, it īpaši sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, pilnveidošanu un paplašināšanu;
– par atalgojuma palielināšanu sociālajiem darbiniekiem, kā arī viņu skaita un kvalifikācijas paaugstināšanu;
– par pasākumiem cīņā pret invaliditātes cēloņiem un pasākumiem, kas sekmē invalīdu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē;
– par pašvaldību un Valsts probācijas dienesta centienu koordināciju bijušo ieslodzīto iesaistīšanai sabiedriskajā dzīvē.
3.7. PCTVL pieprasa, lai bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēma tiktu pilnvērtīgi finansēta un tās kvalitāte tiktu paaugstināta, tajā skaitā:
– nepieciešams ņemt vērā reģionālo specifiku, īpaši Latgalē;
– maksimāli tuvināt pārkvalifikācijas kursu atrašanās vietu apmācamo dzīvesvietai;
– izstrādāt speciālas programmas jauniešiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem; personām, kuras ilgu laiku bijušas bez darba; mātēm, kuras atgriežas darba tirgū;
– ieviest bezmaksas un efektīvu valsts valodas apmācības programmu;
– pārkvalifikācijas nodarbībās īstenot apmācību gan latviešu, gan krievu valodā.
3.8. Valstij jārealizē pasākumu sistēma, kas sekmēs legālās, ar nodokli apliekamās algas plānveida paaugstināšanu privātajā sektorā. Proti, normatīvos noteiktās minimālās algas apmērs nedrīkst būt zemāks par iztikas minimumu.
Darba likumdošanai, darbinieku darba un veselības aizsardzības līmenim ir jāatbilst ES standartiem (t.s. arī diskriminācijas novēršanas sfērā). Kontrolējot šo normu izpildi, valdības pienākums ir cieši sadarboties ar arodbiedrībām.
PCTVL pieprasa atcelt diskriminējošas normas, kuras ierobežo darba kolektīvu tiesības uz streiku vispār, kā arī uz solidaritātes un politiskajiem streikiem.
Valstī jāievieš vienota darba algu sistēma visiem, kas strādā valsts un pašvaldību sektorā, ieskaitot pedagogus.
3.9. Budžeta izdevumi veselības aizsardzībai ir jāpaaugstina līdz 8% līmenim no iekšzemes kopprodukta.
Nepieciešama medicīnisko iestāžu darba reorganizācija, proti:
– ir jāsamazina rindas;
– jābūt iespējai tieši griezties pie ārsta speciālista, pirms tam neapmeklējot ģimenes ārstu;
– mājas apstākļos jābūt pieejamai steidzamajai medicīniskajai palīdzībai.
Nepieciešams nodrošināt iedzīvotāju bezmaksas vakcināciju un ikgadēju bezmaksas profilaktisko izmeklēšanu, lai novērstu hroniskās infekcijas, onkoloģiskās un sirds asinsvadu slimības, sākot no bērnudārziem, skolām, augstskolām un darba kolektīviem.
Nepieciešams pārtraukt tādu praksi, kad, aizbildinoties ar slimnīcu tīkla optimizāciju, tiek likvidēts slimnīcu tīkls, īpaši lauku apvidū.
Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, invalīdiem un personām ar hroniskām saslimšanām jānodrošina tāds medicīniskās apkalpošanas un medikamentu iegādes dotēšanas līmenis, kas segtu reālās vajadzības, tai skaitā arī attiecībā uz lietoto medikamentu un izmantoto pakalpojumu sortimentu.
3.10. PCTVL pārtrauks iedzīvotāju izlikšanu no dzīvokļiem bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.
Maznodrošinātajām ģimenēm jākompensē komunālie maksājumi, kas pārsniedz trešdaļu no ģimenes ienākumiem.
Īres maksas “griesti” valsts un pašvaldību dzīvokļos, kā arī dzīvokļos, kuru iemītnieki nav mainījušies kopš denacionalizācijas brīža, ir jānosaka pašvaldību sabiedrisko pakalpojumu regulatoram.
Valstij jādod līdzfinansējums pašvaldību dzīvojamo namu celtniecībai.
Jauno ģimeņu un denacionalizēto namu iemītnieku vajadzības pēc kredītiem mājokļa iegādei vai celtniecībai pilnībā jānodrošina ar valsts garantijām. Valstij jāsedz šo kredītu procenti, bet ģimenēm ar diviem un vairākiem bērniem – arī kredīta daļa.
Kompensācijai, kuru izmaksā denacionalizēto namu īrniekiem, jāatbilst atbrīvotā dzīvokļa reālajai vērtībai. Visiem denacionalizēto namu iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa, jābūt tiesībām uz kredītiem un kompensācijām.
Valstij un pašvaldībām jāsniedz pilnvērtīga metodiskā un organizatoriskā palīdzība dzīvokļu īpašnieku biedrību tapšanā, jānodrošina ilgtermiņa kredītu saņemšana daudzdzīvokļu namu renovācijai, kā arī jāpanāk resursus taupošu tehnoloģiju ieviešana komunālo pakalpojumu sfērā.
Jāpaplašina Īres valžu pilnvaras, tajā skaitā tiesības uz soda sankcijām un pārstāvību tiesā, paplašināt šo valžu iespējas pašvaldību vārdā regulēt attiecības starp īrniekiem un namīpašniekiem, kooperatīva vai biedrības locekļiem un to vadības pārstāvjiem, komunālo pakalpojumu saņēmējiem un piegādātājiem.
Pašvaldībām jāpiešķir tiesības vienpusējā kārtībā pārņemt savā īpašumā daudzdzīvokļu namus, ja namīpašnieks nepilda savus pienākumus pret nama iemītniekiem.
- Valsts iekārta
4.1. PCTVL uzskata, ka ir nepieciešams pārvarēt tautas atsvešināšanos no valsts un panākt, lai visi iedzīvotāji reāli spētu piedalīties valsts pārvaldē. Lai to panāktu, pirmām kārtām, jānodrošina vispārējas vēlēšanu tiesības un jālikvidē masu bezpilsonība, kā arī jānodrošina tiesības vērsties valsts un pašvaldības iestādēs krievu valodā.
Partija ir par patiesi pilsoniskas sabiedrības veidošanu, par nevalstisko organizāciju, tai skaitā mazākumtautību sabiedrisko organizāciju, lomas paplašināšanu.
PCTVL pieprasa atklātības politikas īstenošanu, pieņemot likumus un pārvaldes lēmumus, kā arī likumu un lēmumu iepriekšējo publisku apspriešanu un ieinteresēto personu un organizāciju viedokļa obligātu respektēšanu.
PCTVL ir par tiešas demokrātijas attīstību, par tautas nobalsošanu un aptauju rīkošanu, īpaši risinot svarīgākās reģionālās problēmas.
Reģionālajās tautas nobalsošanās balsstiesības jāpiešķir visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.
4.2. PCTVL iestājas pret populistiskiem piedāvājumiem ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu, pret Valsts Prezidenta un pašvaldību vadītāju tiešām vēlēšanām, kā arī pret deputātu atsaukšanu, deputātu neaizskaramības atcelšanu vai ierobežošanu.
Divkopienu valsts apstākļos vislielāko mazākumtautību pārstāvību Saeimā un pašvaldībās nodrošina pastāvošā proporcionālā vēlēšanu sistēma.
PCTVL ir par reālu varas, t. s. likumdošanas varas un izpildvaras, dalīšanu. Nav pieļaujama deputāta un ministra statusu apvienošana. Nepieciešams atcelt Satversmes 81. pantu, kas ļauj Ministru kabinetam Saeimas sesiju starplaikā pieņemt noteikumus, kuriem piemīt likuma spēks.
Nepieciešamas reālas garantijas mazākuma viedokļa aizstāvēšanai vēlētajās vai koleģiālajās varas institūcijās, tajā skaitā:
– jāievieš mehānisms, kas ļautu svarīgākos lēmumus (tajā skaitā steidzamības piešķiršanu likumprojektam) pieņemt ar 2/3 balsu pārsvaru;
– deputātu pieprasījumu izskatīšana ar obligātu atbilstošas atbildīgās amatpersonas atskaiti;
– deputātu sagatavotie likumprojekti obligāti ir jānodod komisijām;
– maksimālā termiņu noteikšana likumprojekta izskatīšanai komisijās.
4.3. Saeimas deputāta statuss jāregulē ar speciālu likumu, kas ietvertu sevī šādas deputāta tiesības:
– personīgi atrasties un piedalīties diskusijās par dažādiem jautājumiem jebkurā valsts iestādē;
– apmeklēt jebkuras ieslodzījuma un īslaicīgās aizturēšanas vietas;
– operatīvi divu nedēļu laikā saņemt izsmeļošas atbildes no jebkuras amatpersonas;
– deputātam jābūt pieejamai jebkurai informācijai, tai skaitā arī slēgta rakstura.
Likumam par Saeimas deputāta statusu jāparedz arī viņa pienākumi, tajā skaitā;
– darba tālruņa un elektroniskās adreses publikācija;
– vēlētāju pieņemšana ne retāk kā reizi divās nedēļās;
– ikgadējā atskaite par padarīto darbu un tās publicēšana laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
4.4. PCTVL ir par daudzpartiju sistēmas nostiprināšanu, par to, lai tiktu ierobežota valsts institūciju iejaukšanās partiju iekšējā dzīvē. Tādēļ PCTVL ir pret:
– partijas biedru saraksta obligātu iesniegšanu kontroles institūcijās;
– partijas biedru skaita minimālā “sliekšņa” paaugstināšanu;
– ierobežojumiem nepilsoņiem un citiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem būt par kādas partijas biedru.
Lai nepieļautu partiju atkarību no kapitāla un oligarhiem, tās jāfinansē no budžeta proporcionāli iepriekšējo velēšanu gaitā iegūto vēlētāju balsu skaitam.
Vēlēšanu likumdošana jāizmaina tā, lai partiju noteiktās deputātu kandidātu vietas velēšanu sarakstā daudz vairāk ietekmētu kandidātu ievēlēšanas rezultātus.
4.5. PCTVL ir par pārvaldes aparāta, it īpaši tiesību aizsardzības institūciju, maksimālu depolitizāciju. Kritēriji, pēc kuriem jāvadās, ieceļot valsts amatā, ir profesionālisms un iepriekšējās darbības efektivitāte. Ieceļot valsts amatā, nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija un pirmām kārtām – sakarā ar etnisko piederību. Padomes un valdes uzņēmumos un akciju sabiedrībās, kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, jākomplektē galvenokārt ar speciālistiem, kuriem ir nepieciešamā izglītība un (vai) darba pieredze attiecīgajā nozarē.
PCTVL ir par nepamatoti palielinātā valsts aparāta samazināšanu, par nevajadzīgo ministriju likvidēšanu.
4.6. PCTVL iestājas par reālu cīņu pret korupciju. Satversmes Aizsardzības birojs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nedrīkst atrasties izpildvaras kontrolē un tiem ir jāsniedz pārskati tikai Saeimai.
Nepieciešams pārtraukt praksi, kad daļa budžeta tiek sadalīta pēc atsevišķu valdības locekļu, frakciju vai deputātu pieprasījuma.
Nepieciešams ieviest ienākumu nulles deklarāciju, bet tādā veidā, lai neradītu neērtības iedzīvotāju vairākumam. Personām, kurām gada ienākumi, naudas uzkrājumi vai saņemtie aizņēmumi nepārsniedz 10 000 latu, jādod iespēja deklarēt ienākumus pēc noklusēšanas, tas ir, neaizpildot deklarāciju.
4.7. PCTVL uzskata, ka tiesu varai jābūt patiešam neatkarīgai no likumdošanas varas un izpildvaras. Gadījumus, kad tiesa pieņem netaisnīgus, nesamērīgus spriedumus, kurus ietekmē politiskā konjunktūra vai valdošās elites tiešie norādījumi, nepieciešams publiskot un nosodīt no sabiedrības puses. Tiesneši, kuri pieņem šādus spriedumus, ir jāatstādina.
Tiesu sistēmas finansējumam jābūt pietiekamam, lai lietas tiesās tiktu izskatītas saprātīgos termiņos. Valstij jānodrošina iedzīvotājiem efektīva juridiskā palīdzība, tajā skaitā pārstāvība tiesā personām ar zemu ienākumu līmeni. PCTVL ir par to, lai valsts un nevalstiskajām tiesībsargājošajām organizācijām tiktu nodrošināta pilnvērtīga iespēja vērsties tiesā, pārstāvot cietušā intereses.
Jebkura tiesas procesa dalībniekiem ir jānodrošina tādas procesuālās garantijas, kas atbilstu Administratīvā procesa likuma noteiktajām garantijām.
PCTVL ir par to, lai jebkura Saeimas frakcija, neatkarīgi no tajā esošo deputātu skaita, būtu tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā.
PCTVL pieprasa atjaunot tiesības iesniegt dokumentus tiesā krievu valodā, kā arī atcelt ierobežojumus nepilsoņiem būt ievelētiem par tiesas piesēdētājiem.
4.8. Iekšējai drošībai un, pirmām kārtām, iedzīvotāju veselības un dzīvības aizsardzībai, īpašuma saglabāšanai un sabiedriskās kārtības uzturēšanai ir jākļūst par valsts prioritāti.
Nepieciešams minimizēt asignējumus militārajai aizsardzībai, izmantojot atbrīvojušos līdzekļus Iekšlietu ministrijas struktūrvienību papildu aprīkošanai. Iekšlietu ministrijas finansēšanas līmenim jābūt ne mazākam par 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Valstij ir jādara viss iespējamais, lai paaugstinātu policijas darbinieku statusu un prestižu. Iekšlietu ministrijas darbinieku algai, sociālajām garantijām un darba apstākļiem jānodrošina šīs struktūrvienības konkurētspēju darba tirgū.
Īpaša uzmanība jāvelta iecirkņu inspektoru tīkla pilnveidošanai un pilnvērtīgu patrulēšanas un glābšanas dienestu izveidei.
Tiesībsargājošajām institūcijām jānodarbojas nevis ar cīņu pret politisko opozīciju, bet gan ar starptautiskā terorisma, starptautiskās organizētās noziedzības un narkotiku tirdzniecības radītajiem ārējiem draudiem.
4.9. PCTVL ir par to, lai paaugstinātu pašvaldību neatkarību un lomu valsts pārvaldē, lai pilnā apjomā tiktu realizēta Eiropas Vietējo pašvaldību harta.
Partija centīsies panākt, lai nodokļu ienākumi valsts budžetā tiktu sadalīti par labu pašvaldībām un sasniegtu tādu līmeni, kāds ir nepieciešams, lai pašvaldības varētu pildīt likumā paredzētās funkcijas. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis pilnībā jāpārskaita pašvaldību budžetā.
PCTVL ir par valsts un reģionālā līmenī koordinētām, daļēji no budžeta finansētām pašvaldību sasāpējušo problēmu risināšanas programmām, pirmām kārtām, mājokļa jautājuma risināšanai.
Pašvaldībām ir patstāvīgi jārīkojas ar lielāko daļu finansiālo līdzekļu no Eiropas struktūrfondiem, saņemot valsts metodisko palīdzību. Investīciju sadalei pa reģioniem jāsekmē depresīvo reģionu, pirmām kārtām, Latgales, problēmu risināšana.
Reģionālā reforma jāīsteno uz brīvprātīga pamata, saglabājot iespējas saņemt svarīgākos municipālos pakalpojumus maksimālā tuvumā no dzīvesvietas.
PCTVL ir par to, lai paplašinātu pašvaldību iespējas ieviest dažādus atvieglojumus un priekšrocības uzņēmējiem un iedzīvotājiem, bet ir pret to, lai pašvaldībām tiktu piešķirtas tiesības ieviest papildus ierobežojumus, kas nav paredzēti likumā.
Visiem vietējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jāpiešķir aktīvās un pasīvās balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, jādod iespēja strādāt komisijās un darba grupās.
5.Izglītība, zinātne un kultūra
5.1. PCTVL ir par izglītības sistēmas finansēšanu līmenī, kas nebūtu zemāks par 3% no iekšzemes kopprodukta, par skolu pilnīgu nodrošināšanu ar mūsdienīgām iekārtām un mācību līdzekļiem. Skolotāja algas likmei jābūt ne mazākai par trim minimālajām algām. Valsts, pašvaldību skolu un privātskolu finansējumam no valsts budžeta jābūt proporcionālam skolnieku skaitam.
5.2. PCTVL pieprasa atcelt diskriminējošās normas par valsts valodas pielietošanu skolu un profesionālās izglītības sistēmā, piešķirot skolu pašpārvaldēm tiesības izvēlēties apmācības valodu.
Jāatjauno krievu un citu mazākumtautību skolu pasniedzēju sagatavošanas sistēma.
Skolās, kuras strādā pēc mazākumtautību programmām, jāparedz ne mazāk kā sešas mācību stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apguvei. Nepieciešams būtiski paaugstināt attiecīgo pedagogu kvalifikāciju un mācību priekšmeta pasniegšanas kvalitāti.
Mēs esam par Mazākumtautību skolu departamenta atjaunošanu Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē un par attiecīgu nodaļu vai štata vietu izveidi pašvaldību skolu valdēs.
5.3. PCTVL uzskata, ka nepieciešams pārtraukt juceklīgos eksperimentus izglītības sfērā, kas tiek rīkoti, nerēķinoties ar sabiedrības vajadzībām un skolēnu vecāku viedokli.
Mēs pieprasām atjaunot pedagoģijas zinātniski pētniecisko institūtu, lai tiktu veikta jaunu programmu, mācību grāmatu un mācību līdzekļu, t. s. bilingvālajai izglītībai paredzēto, izstrāde un kvalificēta novērtēšana.
Nepieciešams izstrādāt, veikt plašu apspriešanu un sākt īstenot valsts ilgtermiņa programmu izglītības attīstībai, kas tiktu vērsta uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu, ieviešot jaunas attīstošās izglītības sistēmas. Skolās nepieciešams atjaunot pilnvērtīgu eksakto un dabaszinātņu pasniegšanas sistēmu.
5.4. Skolu pašpārvalžu tiesībām un, pirmām kārtām, vecāku un vecāko klašu skolnieku tiesībām jābūt paplašinātām un skaidri definētām likumā. It īpaši – jautājumos, kas attiecas uz finanšu izmantošanu, mācību programmu izvēli, vadības un pasniedzēju sastāva atlasi.
Partija atbalsta valsts finansētās skolu izglītības modeļu daudzveidību, iekļaujot tajos arī sekulāro vispārizglītojošo skolu, skolu ar reliģiskās audzināšanas elementiem un skolu ar padziļinātu dzimtās tautas kultūras un tradīciju studēšanu. Turklāt jebkurā no šiem modeļiem izglītības kvalitātei jāatbilst valsts standartiem.
5.5. Ņemot vērā iespējamo demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, nedrīkstētu pieļaut pastāvošā skolu tīkla nepamatotu samazināšanu, īpaši lauku rajonos.
PCTVL uzskata, ka ir jāsamazina normas, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu klasē. Reģionos, kur mazākumtautības sastāda ne vairāk par 20% no iedzīvotājiem, jāievieš speciālas atvieglotas normas attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu klasēs ar apmācību mazākumtautību valodās.
5.6. PCTVL uzskata, ka zinātniskās darbības finansējuma ikgadējam pieaugumam jāsastāda ne mazāk par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, sasniedzot finansēšanas apmērus 1,5% no IKP.
Būtu lietderīgi noteikt zinātnes attīstības prioritātes un palielināt valsts finansējumu tām zinātnes nozarēm, kuras ir konkurētspējīgas pasaules mērogā vai nodrošina tautsaimniecības attīstību valstī. Nepieciešams ievērojami paaugstināt algas zinātniekiem.
Nepieciešams paaugstināt augstskolu pasniedzēju algas un zinātņu doktoru sagatavošanas tempus pietuvināt līmenim, kas nodrošinātu zinātniskā personāla dabisko atražošanu.
Augstskolām nepieciešams patstāvīgi izvelēties mācību programmas, izglītības valodu un studentu uzņemšanas kritērijus. Koleģiālajām zinātniskajām institūcijām būtu jāpiešķir galvenā loma augstākās izglītības attīstības jautājumu risināšanā, t.s. mācību iestāžu akreditācijas un atkārtotās akreditācijas jautājumu lemšanā.
5.7. Jāatceļ nelietderīgā prakse, kas izpaužas kultūras finansēšanā pēc atlikuma principa.
PCTVL uzskata, ka budžeta līdzekļu sadales konkursi kultūras vajadzībām ir jāorganizē tādā veidā, lai nodrošinātu latviešu kultūras un Latvijā dzīvojošo etnisko un lingvistisko minoritāšu kultūru atbalstu pamatā proporcionāli to pārstāvju skaitam.
Valstij nepieciešams atbalstīt mecenātus, piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus kultūras finansēšanai, kā arī parakstīt divpusējas vienošanās ar attiecīgo mazākumtautību etniskās izcelsmes valstīm.
PCTVL ir par to, lai bibliotēku fonds tiktu papildināts ar literatūru krievu un citu mazākumtautību valodās līdz līmenim, kas atbilst pastāvošajam pieprasījumam.
5.8. Sabiedrībā nepieciešams organizēt diskusiju ar mērķi pēc iespējas ātrāk izstrādāt un pieņemt jaunu likumu par nacionālo minoritāšu tiesībām.
- Latvija mūsdienu pasaulē
6.1. Valsts ārpolitikas pamatā jābūt sekojošiem principiem:
– valsts iedzīvotāju drošības un labklājības interešu prioritāte pār ārvalstu un ārzemju korporāciju interesēm;
– miermīlīgums un labvēlīgums;
– līdzsvara uzturēšana starp ārpolitiskajām aktivitātēm Eiroatlantijas un Eirāzijas virzienos.
6.2. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis tranzīta plūsmu ceļā starp ES un tās Austrumu kaimiņiem, neaizsalstošas ostas, kas saglabājušas attīstītu infrastruktūru, jaukts valsts iedzīvotāju etniskais sastāvs un krievu valodas izplatība ir objektīvi, taču valsts attīstībā pietiekami neizmantoti faktori.
Latvija ir spējīga uzņemties un tai ir jāuzņemas zaudēto līdera lomu no Krievijas un Baltkrievijas nākošo tranzīta plūsmu apkalpošanā. Latvijas ārpolitikai ir jāatbrīvojas no antikrieviskajiem un antibaltkrieviskajiem elementiem. Nepieciešams nekavējoties atteikties no teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju un jānoslēdz ar to robežlīgums, kā arī citi savstarpēji izdevīgi līgumi.
6.3. Nav pieļaujama Latvijas dalība ārpolitiskajās militārajās avantūrās, t. s. Irākā un Afganistānā. Iedzīvotāji neatbalsta dalību svešos reģionālajos karos, tas prasa lielus izdevumus, apdraud Latvijas karavīru dzīvības, bieži neatbilst demokrātijas un starptautisko tiesību normām, pastiprina starptautiskā terorisma draudus.
PCTVL uzskata, ka Latvijas dalība militārajos blokos nevis mazina, bet gan palielina draudus nacionālajai drošībai. Tādēļ partija iestājas par valsts demilitarizāciju.
6.4. Latvijas, kā Eiropas Savienības nabadzīgākās dalībvalsts, ekonomisko interešu aizsardzībai jākļūst par Latvijas politikas prioritāti Eiropas Savienībā. Izstrādājot un ieviešot ES direktīvas, jācenšas panākt maksimālus atvieglojumus Latvijas biznesa attīstībai, nodokļu sloga samazināšanu, iespēju izmantot eirostandartiem neatbilstošas, bet daudz lētākas preces, pirmām kārtām, degvielu un medikamentus no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.
6.5. Vēstniecību un konsulātu tīkla attīstība ir jāsaskaņo ar valsts ekonomiskajām interesēm un valsts iedzīvotāju migrācijas plūsmu virzieniem. Latvijas vēstniecībām jārealizē enerģiska ekonomiskā politika, kas vērsta uz Latvijas uzņēmumu iekļaušanu ārvalstu tirgos un jāstimulē efektīvu investīciju plūsma. Latvijas vēstniecībām jākļūst par aizstāvības centriem piespiedu ekonomiskajā emigrācijā esošajiem tautiešiem ar Latvijas pasēm.
Partija ir līdere sabiedriskajās iniciatīvās, kas vērstas uz ekonomisko emigrantu no Latvijas tiesību aizsardzību un grasās attīstīt partijas organizāciju tīklu ES valstīs.
6.6. ES ietvaros Latvijai jāīsteno sabalansēta proeiropeiska politiku, nostiprinot sakarus ar visattīstītākajām un ietekmīgākajām ES dalībvalstīm.
PCTVL uzskata pašreizējo Eiropas Savienību par nepieciešamu pārejas posmu uz daudz ciešāku un taisnīgāku Eiropas tautu kopību – kopību, kurā tiks izveidots drošs mūris, kas pasargās Eiropas kultūru no vulgarizācijas.
Nākotnē vienota Eiropa – tā ir iespēja kontinenta tautām gūt virsroku konkurencē ar ātri augošajiem globālajiem reģioniem – Ameriku un Austrumāziju. Vienotas Eiropas koncepcija paredz Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas stratēģisku integrāciju un perspektīvā vienotas politiski ekonomiskās telpas izveidi no Lisabonas līdz Vladivostokai.
6.7. PCTVL ir par ES transformāciju no valstu un politiskās elites savienības par tautu un kultūru savienību. Nākotnes apvienotajā Eiropā jābūt izstrādātiem mehānismiem mazākumtautību un reģionu tiešai pārstāvībai ES varas institūcijās, jo pēc savas būtības nacionālo valstu struktūras nav spējīgas pilnā mērā Eiropas un globālajā telpā aizstāvēt mazākumtautību intereses valodas un kultūras saglabāšanā.
Mūsu partija centīsies to panākt savienībā ar nacionālo minoritāšu partijām un sadarbībā ar liberālajiem, zaļajiem un kreisajiem Eiropas politiskajiem spēkiem.
PCTVL centīsies saglabāt flagmaņa lomu ES dalībvalstu krievvalodīgo diasporu apvienošanas un sadarbības procesā, pirmām kārtām, balstoties uz Eiropas Krievu Aliansi un Eiropas Savienības Krievu Partiju Federāciju.
- Cilvēktiesības
7.1. PCTVL uzskata, ka ikvienam sabiedrības loceklim ir jānodrošina vienlīdzīgas starta iespējas. No Latvijas likumiem jāizslēdz visi ierobežojumi, kas diskriminē valsts iedzīvotājus pēc viņu etniskās vai lingvistiskās piederības, sociālā statusa, pilsonības, politiskās un cita veida pārliecības. Nepieciešams radīt tādus apstākļus, kad ikviens cilvēks, neatkarīgi no viņa etniskās izcelsmes vai viņa vecāku materiālā stāvokļa, varētu iegūt tādu izglītību un veidot tādu karjeru, kas atbilstu viņa dabiskām spējām un būtu adekvāta ieguldītajam darbam.
7.2. PCTVL uzskata, ka valsts oficiālās cilvēktiesību institūcijas ir jānodrošina ar pilnvērtīgu finansējumu un jāpaplašina to funkcijas, īpaši attiecībā uz palīdzību konkrētām personām, kuru tiesības ir pārkāptas. Partija uzskata, ka likumdošanai jānodrošina šīm institūcijām maksimāla neatkarība no valsts pārvaldes aparāta.
Tajā pat laikā mēs saprotam, ka oficiālās cilvēktiesības sargājošās struktūras neizbēgami kļūst politiski angažētas. Tādēļ PCTVL ir par sabiedrisko organizāciju, kas specializējās cilvēktiesību jomā, lomas paaugstināšanu un uzlūko šādas organizācijas kā savus dabiskos sabiedrotos.
7.3. Kamēr Latvijā pastāv masveida bezpilsonība, valsti nevar atzīt par patiesi demokrātisku, bet Saeimas un pašvaldību vēlēšanas par vispārējām vēlēšanām.
Vienīgais morāli attaisnojamais veids, kā atgriezt nepilsoņiem politiskās tiesības, ir ar likumdošanas aktu vienlaicīgi viņus atzīt par Latvijas pilsoņiem. Tajā pat laikā PCTVL atbalsta jebkurus starpsoļus šajā virzienā: nulles variantu atsevišķām nepilsoņu kategorijām, pasīvo un aktīvo balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību līmenī, naturalizācijas ierobežojumu atcelšanu un tās procedūras vienkāršošanu.
PCTVL uzskata, ka Latvijas naturalizācijas procedūra attiecībā uz nepilsoņiem ir cilvēka cieņu pazemojošs, pretdabisks, agrāk kolektīvi atņemto tiesību individuālas atgriešanas process.
Partija uzstāj, ka visiem Latvijas nepilsoņiem un citiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir jāpiešķir tādas pašas sociālās un ekonomiskās tiesības kā pilsoņiem. Mēs esam par profesionālo aizliegumu un aizliegumu ieņemt valsts amatus nepilsoņiem atcelšanu. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ārvalstniekiem – ES dalībvalstu pilsoņiem ir piešķirtas priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Partija uzskata šīs priekšrocības par izaicinājumu Eiropas demokrātijas pamatiem. PCTVL centīsies panākt, lai Latvijas nepilsoņi tiktu atzīti par Eiropas Savienības pilnvērtīgiem pilsoņiem.
7.4. PCTVL pieprasa, lai tiktu atcelti par anahronismu kļuvušie politiskie ierobežojumi, kas liedz piedalīties valsts pārvaldē tiem valsts pilsoņiem, kuriem patlaban ir ierobežotas tiesības sakarā ar viņu legālo politisko darbību pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā vai dienestu tiesībsargājošajās struktūrās.
7.5. PCTVL uzskata, ka tas, lai mazākumtautību pārstāvji prastu latviešu valodu, tāpat kā krievu valodas prasme latviešu vidū, ir ļoti svarīgs integrācijas elements. Nepieciešams būtiski paaugstināt valsts finansējumu šo valodu apguvei, tai skaitā arī kursiem, kas paredzēti pieaugušajiem.
Latvijai ir jāatsauc visas atrunas, kas tika izdarītas, ratificējot Vispārējo Konvenciju par mazākumtautību tiesību aizsardzību, un nekavējoties jāsaskaņo iekšējā likumdošana ar šīs Konvencijas principiem. Tajā skaitā:
– pašvaldību līmenī jāpiešķir oficiāls statuss krievu un latgaliešu valodām, kā arī citām nacionālo minoritāšu valodām tajās pašvaldībās, kur šīs valodas ir dzimtās ne mazāk kā 20% iedzīvotāju;
– jānodrošina valsts finansējums izglītībai krievu valodā visās pakāpēs, līdz pat augstākajai.
7.6. PCTVL uzskata, ka divu kopienu faktiskās vienlīdzības sasniegšana ir svarīgākais valsts uzdevums un iestājas par to, lai šajā jomā tiktu veikts valsts un starptautiskais monitorings.
PCTVL ir par steidzamu un pilnīgu ES pretdiskriminācijas prasību iekļaušanu Latvijas iekšējā likumdošanā.
7.7. PCTVL pretosies jebkuriem mēģinājumiem ierobežot vārda un informācijas izplatīšanas brīvību, it īpaši antikonstitucionālajiem centieniem ietekmēt masu medijus.
PCTVL ir par konkurences attīstību un pret masu saziņas līdzekļu monopolizāciju, atbalsta žurnālistu asociāciju izveidi un ētikas kodeksa izstrādi.
Partija uzskata, ka ir jāattīsta sabiedriskais radio un televīzija, jāsamazina valsts kontrole pār tiem un jāpalielina sabiedriskā kontrole.
Sabiedriskās televīzijas otrajam kanālam ir jāraida pārsvarā krievu un citu mazākumtautību valodās.
Privātie elektroniskie masu mediji jākontrolē neatkarīgam sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Lai novērstu privāto elektronisko masu mediju monopolizāciju, sadalot apraides frekvences, ir jānorāda reālie masu mediju īpašnieki.
7.8. PCTVL iestājas pret sapulču brīvības ierobežošanu likumdošanā un ir par to, lai sapulču saskaņošanas raksturs no atļaujošā tiktu nomainīts pret pieteicošu, par garantijām uz pilnvērtīgu iespēju pārsūdzēt tiesā atteikumu saskaņot pasākumus.
7.9. PCTVL iestājas pret mērķtiecīgu vēstures falsifikāciju no valsts puses, pret neonacisma izpausmēm, pret cīnītāju ar diskrimināciju un veterānu – Antihitleriskās koalīcijas dalībnieku, – tiesas vajāšanu.
Partija uzskata, ka veterāniem – Antihitleriskās koalīcijas dalībniekiem, – ir jāpiešķir oficiāls statuss un attiecīgi atvieglojumi.
7.10. PCTVL seko apziņas brīvības principam un centīsies panākt, lai Pareizticīgo Lieldienas un Ziemassvētki, kā arī citi Latvijas tautai nozīmīgie svētki, t. s. 8. marts un 9. maijs, tiktu pasludināti par svētku dienām.
7.11. Partija centīsies panākt, lai tiktu attīstīti un atviegloti Latvijas iedzīvotāju kontakti, ar visām valstīm, ar kurām cieši saistītas Latvija dzīvojošās mazākumtautības, it īpaši ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.
PCTVL ir par abpusēju bezvīzu režīmu šo valstu iedzīvotāju braucieniem uz ES valstīm.