Jautājums pēc Ždanokas prāvas ECT ir nopietnāks – vai apzināmies, ka tiesību ierobežojumi nevar būt politiska principa jautājums? Pirmām kārtām tas prasa, lai politiskie spēki apzinātos šo kā cilvēktiesību jautājumu, nevis redzētu tikai tā politisko dimensiju. Gita Feldhūne, Dr.Jur., LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta vadītāja Latvijas zaudējums Ždanokas lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) nebija gluži pārsteigums. Gan 2000.gada Satversmes tiesas spriedums, gan cilvēktiesību ekspertu viedokļi jau pirms laba laika liecināja, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir problemātiski. ECT ir nolēmusi, ka Latvija ir pārkāpusi gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.protokola 3.pantu (tiesības uz brīvām vēlēšanām), gan konvencijas 11.pantu (biedrošanās brīvība), uzskatot, ka […]

LĒMUMS Rīgā, 2006. g. 11. aprīlī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsedētājs senators V. Jonikāns, senatore J. Briede, senatore V. Krūmiņa, piedaloties pieteicēja pārstāvim Aleksejam Dimitrovam un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ministru kabineta pilnvarotajam pārstāvim Agrim Repšam un Mārtiņam Paparinskim, atklātā tiesas sēdē izskatīja Jurija Petropavlovska blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006. gada 13. februāra lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Administratīvās rajona tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz Jurija Petropavlovska pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Aprakstošā daļa [1] Jurijs Petropavlovskis 2003. gada novembrī iesniedzis Naturalizācijas pārvaldē naturalizācijas iesniegumu. 2003. gada 1. decembrī […]