EN   RU   LV     
PCTVL  
Pašvaldību vēlēšanas  
Eiropas Parlaments  
  Partneri un saites

Meklēšana un abonēšana  
Humors  

Sākumlapa > Partija > Vēsture

Partija
Vēsture
  • PCTVL pirmā šķelšanās - Tautas saskaņas partijas nodevība
  • LR 8.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā TSP līderis Jānis Jurkāns

    publiski atspēkoja apgalvojumus par PCTVL iespējamo šķelšanos.

    Tomēr jau pēc trim mēnešiem pēc vēlēšanām TSP līderi organizēja apvienības šķelšanos. Pirms šī notikuma tika veikts neizdevies mēģinājums izstumt no apvienības PCTVL partijas Līdztiesība līderi Tatjanu Ždanoku,jo pēc tam abas partijas – Līdztiesība un TSP – varētu saplūst vienā partijā, kuru vadītu Janis Jurkāns. Kad tas neizdevās, TSP vadība sāka runāt par jaunas sociāldemokrātiski orientētas partijas izveidošanas nepieciešamību, kurā varētu iestāties politisko organizāciju biedri, kas izveidoja PCTVL. Krīze pastiprinājās, jo J.Jurkāns un J. Urbanovičs sāka negaidīti veikt pretkrieviskus izlēcienus.

     

    Jaunas vienotas partijas veidošanas plāni netika realizēti. Tādēļ 2003. gada 15. februārī Tautas Saskaņas partijas kongresā tika pieņemts lēmums par šīs partijas izstāšanos no PCTVL. Šim lēmumam nepiekrita daudzi ietekmīgi partijas biedri, to neatbalstīja 18 kongresa delegātu, tai skaitā Rīgas mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs un Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs.

     

    Savu izstāšanos no PCTVL TSP līderi izskaidroja ar to, ka viņiem ir grūti atrast kopēju valodu ar partijas Līdztiesība vadību, ka  abu šo partiju programmās  ir nesamierināmas pretrunas. Vēl TSP līderi apgalvoja, ka viņiem ir nepieņemami Latvijas Sociālistiskās partijas biedru komunistiskie uzskati. Piemēram, kā vienu no “šķiršanās” iemesliem Jurkāna kungs minēja to, ka Līdztiesība kategoriski uzstājās pret Latvijas iestāšanos NATO. Tomēr šķelšanās patiesie iemesli bija pavisam citādi. Par to liecina tas fakts, ka minētais LSP komunisms un triju partiju programmu atšķirības netraucēja šo partiju līderiem iepriekšējo četru gadu laikā rast kopējo valodu. Tautas Saskaņas partijas izstāšanās no PCTVL patiesais iemesls bija Jāņa Jurkāna ticība tam, ka atbrīvojoties no radikālajiem partneriem, viņa partija kļūs pieņemama, lai ieietu labējā nacionālistiskā valdībā, kuru vadītu proamerikāniskā partija “Jaunais Laiks”. Turpmākā gada laikā J. Jurkāns piecas reizes paziņoja par drīzo ieiešanu valdībā, tomēr tas nenotika. Rezultātā Jurkāns zaudēja cieņu un viņam bija jāatstāj Saeimas TSP frakcijas priekšsēdētāja posteni. Tomēr viņš saglabāja partijas priekšsēdētāja posteni.

     

    Pēc šķelšanās TSP izveidoja atsevišķu frakciju Saeimā. Šajā frakcijā iestājās arī 5 deputāti, kuri tolaik bija Līdztiesības biedri. TSP vadībai izdevās pārvilināt šos deputātus savā frakcijā, piesolot viņiem ienesīgus amatus un samērā nelielu finansiālo kompensāciju. TSP frakcijā Saeimā tagad bija 17 deputāti, bet PCTVL frakcijā palika tikai 8 deputāti. Šādi izrīkodamies ar Līdztiesības deputātiem, 2003.gadā TSP līderi demonstrēja gaužām sliktu piemēru un pavēra ceļu turpmākajām deputātu pārvilināšanām un pārpirkšanām. 2004. gada pavasarī jau no pašas TSP frakcijas izstājās 5 deputāti, kuri pārbēga uz valdošo Pirmo Partiju.

     

    Piecu Līdztiesības deputātu nodevība spēji pavājināja šīs partijas  spēkus. Viņu vidū bija arī viens no partijas vadītājiem, Saeimas sekretāra biedrs Aleksandrs Bartaševičs. Tomēr ar laiku kļuva jūtamas arī pozitīvās šī piecīša aiziešanas sekas – masu protesta akciju pret Izglītības reformu priekšvakarā partija atbrīvojās no cilvēkiem, kuriem nevarēja uzticēties, jo pašā atbildīgākajā brīdī tie bija spējīgi ietriekt tautas kustībai dunci mugurā.    

     

    Pēc neilga laika, neskatoties uz S. Dolgopolova pasīvu pretošanos, tika izveidota arī atsevišķa TSP frakcija Rīgas domē, kuras sastāvā bija 6 deputāti.

     

    Turpmākā gada laikā Tautas Saskaņas partija zaudēja dažus deputātus: Saeimā deputāti Jakovs Pliners un Andrejs Aleksejevs atgriezās apvienībā PCTVL, 5 TSP deputāti pārgāja Latvijas Pirmās partijas frakcijā, bet viens TSP deputāts devās, lai “nostiprinātu” Latvijas Sociālistiskās partijas frakciju. 2004. gada pavasarī TSP frakcijā Saeimā palika tikai 9 deputāti. Rīgas mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs tika izslēgts no TSP. Viņš izveidoja Rīgas domē jaunu frakciju, kurā iestājās četri bijušie TSP biedri. Tautas Saskaņas partijai ilgu laiku nebija savas frakcijas Rīgas domē, to izdevās izveidot tikai pateicoties domes deputātam Ivanovam – LSP biedram. 2003. gada sākumā apvienību PCTVL atstāja vēl viens nodevējs – Daugavpils domes deputāts Iļja Podkolzins. Viņš nolēma pāriet no partijas Līdztiesība Tautas Saskaņas partijā, jo tajā brīdī viņam šķita, ka šī partija atrodas tuvāk varai.

     

    Pēdējais PCTVL klasiskā perioda sasniegums bija tas, ka 2003. gada sākumā Satversmes tiesā apvienība vinnēja prāvu par valodas lietošanas ierobežojumu atcelšanu Likumā par radio un televīziju. Rezultātā pavērās iespējas reģistrēt mūsu valstī krievu radio un televīzijas kanālus, bet Latvijas Radio un televīzijas komitejas ierēdņiem bija zudusi iespēja ietekmēt masu saziņas līdzekļus. 

     

     

     





    Vladislavs Rafaļskis, partijas PCTVL Valdes loceklis

    Manuprāt, KNABam un prokuratūrai būtu nekavējoties jāizmeklē gadījums, kas ir saistīts ar iespējamu nemērķtiecīgu par Rīgas dzīvojamā fonda apkalpošanu saņemto līdzekļu izlietošanu... lasīt tālāk >>


    šo vārdu nezin ASV Valsts Departamentā, jo sagatavodami Sergejam Lavrovam dāvanu no Hilarijas Klintones, viņi nepareizi pārtulkoja angļu «reset» kā «pārslodze»... lasīt tālāk >> (1) (Izlasīja: 13617)



    Sākumlapa  Mājas lapas karte Meklēšana un abonēšana Izdrukāt Nosūtīt vēstuli
      
    Top.LV
    Rambler's Top100