Sākumlapa > Vēstures paralēles

Pirms 207 gadiem – 1797. gada 5. martā – notika viens no vistraģiskākajiem notikumiem Rīgas vēsturē. Jaunais Krievijas imperators Pāvels I atjaunoja Rīgas iedzīvotāju dalīšanu pilsoņos un nepilsoņos. Rīgas vācieši atkal ieguva tiesības pieprasīt no vietējiem latviešiem, lai viņi, kā tas bija rakstīts kādā Rīgas pilsētas rātes dokumentā, “ necenstos panākt priekšrocības, kuras ir piešķirtas pilsoņiem, bet mūžīgi atcerētos savu kalpu kārtas izcelsmi”. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4172)
Deviņdesmito gadu sākumā daudzus Latvijas iedzīvotājus pārsteidza, ar kādu veiklību daļa vecās nomenklatūras nobīdīja sāņus bijušos disidentus un ieņēma Latvijas Republikas vadošos posteņus. Tas ir tipisks valdošās elites uzvedības paraugs: arī Latvijas pagātnē ar valdošo eliti ne reizi notika līdzīgas metamorfozes – bijušie kritušā režīma izcilie darboņi jaunos apstākļos ieņēma vēl augstāku stāvokli. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4094)
1934. gada vasarā Latvijas tauta nokļuva liekuļa varā Pirms 70 gadiem Latvija sāka dzīvot melodama: visuvarenais diktators savās runās melsa neapšaubāmas aplamības, bet pilsoņi bija spiesti aplaudēt viņam un tēlot, ka viņi tic visam teiktajam. To, ar kādu pietāti Kārlim Ulmanim izdevās pieradināt tautu izturēties pret varu, var izjust vēl šodien. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3727)
Jājautā: kurš tad no latviešu tautas kangariem bija sarakstījis šīs rindiņas ? Neatkarīgās Latvijas laikos šim cilvēkam par godu tika nosaukti ciemats, ledlauzis un viena no galvaspilsētas centrālajām ielām ! lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4117)
Pirmie vēstures falsificētāji uzradās pasaulē kopā ar pirmajiem vēsturniekiem. Kad senkrievu hronists Nestors rakstīja “Pārejošo gadu stāstu”(“Povestj vremennih ļet”) , Kijevas kņaza uzticības persona rūpīgi rediģēja uzrakstīto. Livonijā notika vēl ļaunākas lietas ... lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3950)
Viņus dēvēja par nācijas ziedu. Pirmās Republikas ministru un deputātu kungi gribēja zagt pilis, naudu un augstus amatus. Vai pēc 70 gadiem daudz kas ir mainījies ? lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3860)
1934. gadā lielās Eiropas valstis atvēlēja Baltijai speķa pīrādziņu lomu. Un sāka prātot: kurš tad uzkodīs ar Rīgu, Kauņu un Tallinu? lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3701)
Pirms dažiem gadiem Krievijas politiķis Viktors Alksnis piedāvāja KF parlamentam atzīt Molotova- Ribentropa paktu par spēkā neesošu kopš tā parakstīšanas brīža. Varētu likties, ka beidzot īstenojas Baltijas nacionālradikāļu sapnis. Tomēr Latvijā šo ideju uztvēra bez īpašas sajūsmas, bet kaimiņu Lietuvā priekšlikuma autora raksturošanai vispār sāka lietot klaji negatīvus epitetus. Kādēļ tā? lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3853)
1939. gada pavasarī Baltijā parādījās pirmā hitleriskā koncentrācijas nometne. Labi audzinātie un delikātie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas diktatori tēloja, ka neko nav pamanījuši – gandrīz visa Eiropa klusēja, vērodama kārtējo hitlerisko agresiju. Tanī pat laikā sīka ranga SS darboņi saimniekoja senajā lietuviešu pilsētā, kā savās mājās. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4008)
“Vietējās” valodās mācījās, lūdza Dievu, runāja veikalos, tās lietoja lietvedībā ... Krieviem Rīgā un Tērbatā bija jāapgūst vācu valodu, bet Krievijas Impērijas valdība nesteidzās veikt “revolucionārus” pasākumus valodas jomā – šī valdība domāja nevis par savām ambīcijām, bet par cilvēkiem. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3590)
Cik mainīga ir politiskā konjunktūra Latvijas Republikā! Pavisam nesen kādam lielam televīzijas kanālam piesprieda 2000 latu soda naudu par autorpārraidi, kurā tika apšaubīts Latvijas okupācijas fakts. Toties pirms 65 gadiem parakstītais PSRS - Latvijas pakts izsauca Rīgā vienīgi sajūsmas pilnas atsauksmes. Pēc mūsdienu kritērijiem toreizējos valstsvīrus un Latvijas radiofona darbiniekus vajadzētu sodīt gandrīz katru dienu! lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3586)
Kad Latvijā tika uzcelts pirmais pareizticīgo dievnams? Tas bija tik sen, ka patlaban neviens nespēj absolūti precīzi nosaukt ne tikai gadu, pat gadu simteni. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4088)
Neparasts ir pareizticīgo dievnamu liktenis Rīgā: tos dedzināja, slēdza un pat demontēja. Tomēr dievnami ar tādu pašu nosaukumu parādījās pilsēta atkal, it kā kāds Augstākais Spēks bija par to parūpējies. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3930)
Kādēļ šodien pensionāriem ir tik grūta dzīve? Uz šo jautājumu var atbildēt arī tā : diemžēl šādas ir Latvijas Republikas tradīcijas. Bet ir pienācis laiks mainīt sliktas tradīcijas! lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3700)
Tas notika pirms 305 gadiem. Februāra putenī uz Rīgu slepeni virzījās vācu karapulki. Tie nebaidījās no sala, jo vācieši bija pārliecināti : aiz atvērtiem vārtiem armiju sagaida laicīgi sagatavotas alus muciņas un pudeles ar Rīgas šņabi, kurš spēja itin labi sasildīt. Tomēr pilsētas vārti izrādījās aizvērti, un tas uz gadsimteņiem izlēma Latvijas likteni. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3890)
15. maijā Rīgā svinēja apvērsuma gadskārtu ... precīzāk būtu teikt, Satversmes graušanas dienu. Pie pieminekļa Kārlim Ulmanim nesa ziedus, bet organizācija “Visu Latvijai” sarīkoja pilsētā lielu pasākumu... lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3939)
lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3951)
Kad jauneklis Vladimirs Putins izlēma kļūt par izlūku, tad novietoja uz sava rakstāmgalda 20.-30. gadu padomju militārā izlūkdienesta vadītāja Jāņa Bērziņa fotogrāfiju. Kā zināms, Jānis Bērziņš bija kļuvis ne tikai par piemēru nākamajam Krievijas prezidentam, bet arī par daudzu patlaban slaveno rezidentu plejādes vadītāju. Viens no tiem - Kristaps Salniņš kalpoja par literārā un kino varoņa Štirlica prototipu. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4507)
Patlaban “zilo ezeru zemi” sauc par depresīvu reģionu, pirms simts gadiem latgalieši dzīvoja daudz nabadzīgāk, kā Kurzemē un Vidzemē. Vai kādreiz Latgale bija par Latvijas spēka un bagātības simbolu? Jā, tādi laiki reiz bija ... lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4296)
Šogad šis Krievijas pierobežas rajons kļuva par nopietnu pārbaudījumu Latvijas un Krievijas attiecībām. Latvijas varas pārstāvjiem ļoti gribētos noslēgt robežlīgumu, tādēļ viņi apgalvo, ka teritoriālo pretenziju tiem neesot (atšķirībā no materiālajām), un tanī pat laikā valdošā elite nav ar mieru parakstīt robežlīgumu, ja preambulā netiks minēts par 1920. gada robežu lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3878)
Kādēļ daļa Latvijas politiķu un masu saziņas līdzekļu uzskata, ka jebkurš protests ir pretvalstiska darbība, bet tad, kad viena iedzīvotāju grupa aizstāv savas tiesības, citā grupā tas izsauc niknumu? Vai tas nav tādēļ, ka varas pārstāvji par paraugu ņēma novecojušo 20.-30. gadu Latvijas Republikas modeli, kad demokrātija tika apvienota ar arestiem, nāves sodiem un masu nekārtībām, bet pilsoņu prātos valdīja neiecietība un neapmierinātība? lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3591)
Pirms simt gadiem Rīgu droši varēja saukt par jauno talantu pilsētu. Vienā vienīgajā mācību iestādē – Rīgas Reālskolā gandrīz vienā un tanī pat laikā mācījās Fridrihs Canders, Sergejs Eizenšteins, Solomons Mihoelss, Pauls Lejiņš,Vsevolods Keldišs lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4294)
28. oktobrī aprit 395 gadi kopš dzimis leģendārais Kurzemes un Zemgales hercogs Jakobs (Jēkabs) Ketlers. Patlaban Latvijā viņu godina, kaut gan pret latviešiem hercogs izturējās visai nesaudzīgi, un 17. gadsimtā viņi pat aizbēga no Kurzemes uz Vidzemi, kas piederēja zviedriem. Pēc iespējas tālāk no Kurzemē pastāvošās kārtības lasīt tālāk >>(Izlasīja: 5530)
Pirms 86 gadiem Rīgā tika pieņemts demokrātisks Izglītības likums. Pirmās republikas pastāvēšanas laikā nacionālradikāļi vismaz trīs reizes centās to grozīt. Tas izsauca Latvijas krievu sašutumu un enerģisku pretdarbību. Mūsdienu situācijas fonā to laiku kaislības var izsaukt vienīgi smaidu .... lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3612)
Savā fundamentālajā darbā – “Krievijas valsts vēsturē” - viņš veica pirmo mēģinājumu atgriezt latviešiem viņu seno vēsturi, kas tika “aizmirsta” vācu virskundzības gadsimteņos. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4057)
1943. gadā desmitiem tūkstoši jaunu latviešu nonāca izvēles priekšā : kādā pusē stāties? Novērot notikumus savrupmājās vairs nebija iespējams. Lai atteiktos kalpot Hitleram, bija nepieciešams daudz vairāk vīrišķības, nekā piespiedu kārtā dienēt esesiešu vienībās. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4140)
Lībavas (Liepājas), kā arī visas pārējās Kurzemes, etnogrāfisko pamatu sastādīja latvieši, vācieši un ebreji. Tomēr nevienai no šīm grupām, pat vāciešiem, nebija klaju pretenziju uz kategorisku dominēšanu lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4160)
Daudzu gadsimteņu laikā Kurzemē dzīvoja līvi (lībieši), vācieši, ebreji. 20. gadsimts kļuva šīm tautām par neredzētu satricinājumu un postošu nelaimju laiku. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē arī Kurzemes latviešiem daudzkārt draudēja asimilācijas briesmas. Kas tad bija vainīgs ?... lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4038)
Katru gadu maijā civilizētā pasaule svin nacisma sagrāves gadadienu. Desmitiem miljonu dzīvību nācās upurēt, lai apstādinātu “brūnā mēra” izplatīšanos. Drausmīgajā traģēdijā ir vainīgi ne tikai nacionālsociālisti, bet arī tie, kuri pirms kara ar savu neizdarību sekmēja Trešā Reiha agresivitāti. Starp tiem, kas pat ar pirkstu nepakustināja, lai izrādītu pretestību nacistiem, bija arī cilvēks, kuram patlaban ir uzstādīts piemineklis Rīgas centrā. Viņu sauc Kārlis Ulmanis ... lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3777)
Kā zināms, 20. gadsimta 20. gados neatkarīgajā Latvijā tika izdota enciklopēdiskā “Latviešu konversācijas vārdnīca”. Tajā rakstīts, ka 19. gadsimtā pirmās latviešu Atmodas laikos pastāvēja trīs tautas kustības centri – Maskava, Derpta (Tērbata jeb Tartū) un Vecpiebalga. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 5297)
Kā zināms, Latvijas liktenis tika lemts 1991.gada augustā, 1939.gada augustā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, 1940. gada 5.augustā Latviju oficiāli pieņēma PSRS sastāvā. 20 gadus pirms tam – 1920.gada augustā – bija parakstīts miera līgums starp Krieviju un Latviju lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3877)
19. gadsimtā Latvijas lielākā pilsēta ne reizi nebija aplenkta. Tomēr Rīgas nocietinājumu konstrukcija ietekmēja viena no lielākajiem 19. gadsimta otrās puses kara gaitu. Bet bijušais Rīgas privātskolas audzēknis ieguva pasaules slavu kā inženieris un karavadonis lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4462)
2000. gadā metropolītu Agafangelu kanonizēja Krievu Pareizticīgā Baznīca. Bet simts gadus pirms tam svētais dzīvoja Rīgā un pārvaldīja Rīgas un Mītavas (Jelgavas) eparhiju. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3485)
nodarbojās ar izlūkošanu gandrīz visā pasaulē lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3639)
Patlaban valsts ekonomika ir „pārkarsusi”. Šādu vērtējumu bieži var sastapt Latvijas masu medijos. Analītiķi brīdina – ir iespējama ekonomiskā krīze. Derētu atcerēties vēsturi : iepriekšējā ekonomiskā krīze noveda pie demokrātijas sabrukuma Latvijā, pie diktatūras un krievu tiesību krasas ierobežošanas. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4131)
Divas dienas – septītais un astoņpadsmitais novembris nospēlēja svarīgu lomu Latvijas Republikas vēsturē lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3892)
Vai tad atradīsies kāds, kas uzdrošināsies teikt, ka pašreizējie Latvijas iedzīvotāji dzīvo daudz labāk tādēļ, ka valstī vairs nepastāv liela vāciešu kopiena? lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3807)
Ja pirms 10-12 gadiem šādās akcijās piedalījās paši bijušie esesieši, kuriem dienests Leģionā ir viņu dzīves daļa, tad tagad gājienā pārsvarā dosies tie, kuri dzimuši pēc kara lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3738)
9. maijā daudzās valstīs un pilsētās miljoniem cilvēku atkal izies ielās ar Georgija lentītēm pie krūtīm. Viņuprāt, Otrais Pasaules karš nebūt nav viens no ierindas vēstures faktiem. Viņi lieliski saprot, ka bez dižās Uzvaras pār nacismu nebūtu nedz brīvības, nedz demokrātijas, nedz normālas tautu eksistences lasīt tālāk >>(Izlasīja: 4259)
1933. gadā nacistu Vācijā masveida pārkāpa cilvēktiesības, kas izsauca sašutumu daudzās Eiropas valstīs. Latvijā izveidojās spēcīga antifašistiska kustība. Par atbildi nacisti ieviesa ekonomiskas sankcijas pret LR lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3744)
Par katru no šiem varoņiem – Antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem varētu uzņemt kinofilmas un uzrakstīt grāmatas lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3859)
Patlaban skolās un augstskolās Latvijas politisko vēsturi iespējams sākt studēt tikai kopš 13. gadsimta – tā laika, kad latvieši… uz daudziem gadsimtiem pārstāja ietekmēt Eiropas politiku. It kā pirms krustnešu ierašanās bija tikai kaut kāda miglaina priekšvēsture, kurā nav saglabājušies nedz vārdi, nedz datumi lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3146)
Patlaban Latvijā krievi pat sapņot nevar par tādām nacionālajām tiesībām, kādas pirms 75 gadiem baudīja latvieši Padomju Savienībā. lasīt tālāk >>(Izlasīja: 3808)