...ja valdība nepieprasīs iedarbīgu palīdzību no Eirokomisijas

Iedomāsimies, ka kāds zemnieks ir nonācis parādā bankai. Atdot naudu viņš nav spējīgs, glābt viņu spēj tikai jauns kredīts. Bet banka pieprasa: aizved savas govis uz lopkautuvi un tikai tad saņemsi naudu. Zemnieks saprot, ka bez govīm viņa saimniecība ir nolemta iznīcībai, bet ved tās uz lopkautuvi, lai izbēgtu no tūlītējā kraha. Absurds? Neapšaubāmi. Bet vai tas neatgādina pašreizējo varas pārstāvju ekonomisko politiku?

Nesen mūsu Saeimas frakcija bija tikusies ar Valdi Dombrovski. Es sāku runāt par to, ka šā gada pirmo divu mēnešu laikā pievienotās vērtības nodokļa pieaugums izrādījās par ceturtdaļu zemāks, nekā tas tika ieplānots. Vai turpmākā nodokļu palielināšana nenovedīs pie vēl lielākas izvairīšanās no tiem? Dombrovskis atbildēja : izejas nav.

Saprotu, ko viņš ar to gribēja teikt. Līdz  31. martam jaunajai valdošajai koalīcijai ir jānodemonstrē, ka veikti pasākumi, lai nodrošinātu valsts budžeta ienākumu palielināšanos un pazeminātu izdevumus. Citādi Latvija nesaņems kārtējo finanšu tranšu un paliks bez naudas.

Ne pārāk uzlabos situāciju ar valsts finansēm arī kārtējā algu pazemināšana valsts sektorā strādājošajiem. Jo no viņu algām tiek iekasēti visi nodokļi, bet izdarot pirkumus, viņi maksā PVN. Tas nozīmē, ka nodokļu ienākumi samazināsies un pēc dažiem mēnešiem nāksies atkal pārskatīt budžetu.

Saistībā ar to atcerēsimies, ko darīja prezidenta Rūzvelta administrācija Lielās depresijas laikā ASV. Tā palielināja izdevumus, radīja jaunas darba vietas, būvēja ceļus. Bet pie mums sanāk sava veida cikliskais harakiri : pazemina izdevumus, pēc tam samazināsies ienākumi un atkal ir jāsamazina izdevumi.

Vai tad patiesi būtu jāpiekrīt ārvalstu ekspertu viedoklim? Esmu redzējis šos ekspertus. Viņi rīkojas pēc šablona un par Latvijas nākotni nedomā. Manuprāt, valdībai nepieciešams pieprasīt iedarbīgu palīdzību no Eirokomisijas. Arī mums ir savi argumenti. Iedomāsimies, ka Latvijā notiks defolts. Nav izslēgts domino efekts – sāksies panika, sabruks visa Austrumeiropas ekonomika. Mūsu defolts ietekmēs Skandināvijas bankas. Ziemeļvalstīm nāksies tām palīdzēt, iztērējot milzum daudz naudas. Simtiem tūkstošu Latvijas un citu Austrumeiropas valstu iedzīvotāju dosies uz Rietumiem. Turklāt ne tikai likumpaklausīgie strādīgie darbinieki, bet arī bandīti džipos. Tā teikt, pilnīga Šengena. Domājams, ka Rietumu vēlētajiem tas ne visai patiks...

Situācija atgādina man «Titāniku» pirms bojāejas: pirmajā klasē vēl dejo orķestra pavadībā, bet kuģa korpusā jau ir izsisti caurumi, un trešās klases pasažierus applūdina ūdens. Atšķirība ir tāda, ka patlaban globalizācijas rezultātā nav šķērssienu , un mūsu defoltu Rietumos izjutīs ļoti ātri.

Lūk, ir pienācis laiks paust to Eirokomisijai. Un mūsu valdībai būtu jāuzvedas ļoti stingri.  Vienīgais jautājums: vai tā ir gatava šādam dialogam?

Autors: Juris Sokolovskis, Saeimas deputāts no PCTVL

Vārds:	E-Mail: